“Nonprofit” pret “not-for-profit”: kāda patiesībā ir atšķirība (2026)

Tu droši vien esi lasījis, ka “nonprofit” kalpo sabiedrībai, savukārt “not-for-profit” — saviem biedriem, un ka tā ir svarīga juridiska atšķirība. Lūk, godīgā versija: ASV likumdošanā šie divi termini parasti nav definēti kā atsevišķas juridiskas kategorijas.

Ikdienas lietojumā tos lielākoties uzskata par sinonīmiem, un dažādi štati vienam un tam pašam juridiskās personas veidam piekārto dažādus apzīmējumus — pati IRS savā vārdu krājumā lieto “nonprofit”, turklāt lieto šo vārdu plaši, aptverot ne tikai labdarības organizācijas, bet arī sabiedriskās labklājības organizācijas un sabiedriskos klubus (IRS: nodokļu informācija citām bezpeļņas organizācijām). Taču dažās konkrētās vietās šie apzīmējumi tiešām šķiras, un vienai tuvējai atšķirībai ir milzīga nozīme: kāds no nodokļiem atbrīvota statuss organizācijai patiesībā ir. Tieši tas lielākoties izšķir, vai ziedojumi ir atskaitāmi, un tieši uz turieni šis ceļvedis ved.

Godīgs brīdinājums. Šī ir vispārīga informācija, nevis juridiska vai nodokļu konsultācija — Donairo nav nedz labdarības organizācija, nedz juridiskais birojs, nedz tavs grāmatvedis. Šis raksts ir balstīts ASV likumdošanā: ASV federālajās nodokļu tiesībās un štatu reģistrācijas noteikumos. Ārpus ASV vārdu krājums atkal mainās — Anglijā un Velsā “charity” (labdarības organizācija) ir regulēts juridisks statuss, ko definē Charities Act 2011 (Skotijai un Ziemeļīrijai ir savi labdarības likumi un regulatori), savukārt Kanādā CRA nošķir “registered charity” no “non-profit organization” — tāpēc, pirms paļaujies uz jebkādu apzīmējumu, pārbaudi savas valsts vai reģiona labdarības regulatoru.

Īsā atbilde

Lielākajā daļā praktisko situāciju “nonprofit” un “not-for-profit” nozīmē vienu un to pašu: organizāciju, kas pastāv kāda cita mērķa dēļ, nevis lai bagātinātu īpašniekus, un kurā naudas pārpalikums atgriežas misijā, nevis aizplūst pie akcionāriem. Ja kāds tev saka, ka viņa organizācija ir “not-for-profit”, nevis “nonprofit”, viņš, iespējams, vēl nav pateicis neko īpaši juridiski nozīmīgu — ja vien viņš nav kaut kur, piemēram, Ņujorkā, kur “not-for-profit corporation” ir likumā definēts termins (N.Y. Not-for-Profit Corporation Law).

Jautājumi, kas tiešām ir juridiski nozīmīgi, seko tālāk: kā un kurā štatā tā ir reģistrēta? Un kāds federālais no nodokļiem atbrīvota statuss tai ir — ja vispār kāds?

Kur šie divi termini patiešām šķiras

Atšķirība, ko esi redzējis internetā, nav gluži izdomāta — tā ir lietojuma paraža, ko ir vērts zināt, plus pāris īstas savdabības:

Ikdienas paraža. Ikdienas lietojumā bieži redzēsi, ka “nonprofit” lieto par sabiedriskā labuma organizācijām — labdarības organizācijām, fondiem, baznīcām, klasisko 501(c)(3) pasauli —, savukārt “not-for-profit” lieto par biedru labuma organizācijām: amatieru sporta līgu, hobiju klubu, sabiedrisko klubu, kura nauda kalpo tā paša biedriem. Tā ir lietojuma ieraža, nevis noteikums, ko kāds būtu publicējis — un ASV grāmatvedības standarti iet pretējā virzienā: FASB jumta termins visai nozarei, ieskaitot labdarības organizācijas, ir “not-for-profit entities” (ASC Topic 958). Arī pamatā esošais dalījums “sabiedrība pret biedriem” likumā ir īsts — Ņujorka katru no šīm korporācijām klasificē kā labdarības vai ne-labdarības (N-PCL §201), un federālais likums nošķir 501(c)(3) no 501(c)(7). Ko likumi nedara — tie nesaista šo dalījumu ar šiem diviem vārdiem.
Nodokļu tiesību savdabība. Tur, kur “not-for-profit” federālajos nodokļu materiālos patiešām parādās, tas apzīmē darbību, nevis organizāciju: 26 U.S.C. §183 nosaukums ir “Activities not engaged in for profit” — hobija zaudējumu noteikumi —, un IRS pārnes šo apzīmējumu uz tiem kā “not-for-profit activities” (Publication 334). Šajā šaurajā nodokļu nozīmē tavs nedēļas nogales fotografēšanas hobijs ir not-for-profit darbība — no labdarības organizācijām atsevišķa nodokļu tiesību joma (IRS: hobijs vai bizness).
Štatu tiesību savdabība. Štati vienu un to pašu juridiskās personas veidu nosauc atšķirīgi. Ņujorka šīs organizācijas reģistrē saskaņā ar savu Not-for-Profit Corporation Law, bet Ilinoisa — saskaņā ar savu General Not For Profit Corporation Act, savukārt daudzi citi štati — to vidū Ņūdžersija — savu likumu sauc par “nonprofit corporation” aktu. (Delavērā vispār nav atsevišķa bezpeļņas organizāciju likuma; šīs juridiskās personas dibina kā bezakciju korporācijas saskaņā ar tā General Corporation Law.) Organizācija nekļūst par cita veida lietu, pārbraucot pāri Hadsonai — lai gan likumi atšķiras ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc būtības, tāpēc pārvaldības noteikumi, kas uz to attiecas, gan mainās.

Tātad, kad kāds raksts pasniedz “nonprofit” pret “not-for-profit” kā divas atsevišķas juridiskas kategorijas ar atšķirīgiem noteikumiem, tas nosaukumu paražu tērpj likuma drēbēs.

Atšķirība, kurai patiešām ir nozīme: kurš 501(c) statuss organizācijai ir

Reģistrēšanās savā štatā kā bezpeļņas (vai not-for-profit) korporācijai ir tikai pirmais solis, un tā pati par sevi nepadara ziedojumus atskaitāmus, ne arī organizāciju federāli atbrīvotu no nodokļiem. Tas ir atkarīgs no tā, vai organizācija kvalificējas saskaņā ar kādu no 501(c) sadaļas apakšpunktiem — un lielākajai daļai 501(c)(3) organizāciju arī no tā, vai tā ir pieteikusies IRS šī statusa atzīšanai (26 U.S.C. §508); baznīcas, kas atbilst prasībām, tiek uzskatītas par atbrīvotām automātiski (IRS: baznīcas), savukārt organizācijas saskaņā ar daudziem citiem apakšpunktiem drīkst deklarēties pašas, nevis pieteikties (Pub 557, Organization Reference Chart). Tieši šis trīsdaļīgais dalījums ir tas, ko cilvēki parasti domā, pretstatot “labdarībai līdzīgas” un “klubam līdzīgas” organizācijas (IRS Publication 557; tabula atrodama PDF 69.–70. lpp.):

	501(c)(3) — labdarības	501(c)(4) — sabiedriskā labklājība	501(c)(7) — sabiedriskais klubs
Kā labā izveidota	Sabiedrības (labdarības, reliģiski, izglītojoši, zinātniski mērķi — arī amatieru sporta sacensības)	Kopienas vispārējās labklājības; lobēšana drīkst būt tās pamatdarbība (IRS: sabiedriskās labklājības organizācijas)	Savu biedru — “izprieca, atpūta un citi bezpeļņas mērķi” (26 U.S.C. §501(c)(7); IRS: sabiedriskie klubi)
Tipiski piemēri	Pārtikas banka, baznīca, skolas fonds, dzīvnieku patversme, amatieru sporta organizācija	Pilsoniskās līgas, interešu aizstāvības organizācijas	Lauku klubi, hobiju klubi, biedru vadītas atpūtas līgas
Vai ziedojumi ir atskaitāmi no nodokļiem?	Parasti jā — 501(c)(3) organizācijām, izņemot tās, kas veic sabiedriskās drošības testēšanu (IRS: atbrīvojuma prasības; Pub 526)	Parasti nē (IRS: ziedojumi 501(c)(4) organizācijām)	Parasti nē — biedru naudas un dāvanas klubam nav atskaitāmas labdarības iemaksas (Pub 526; Pub 557 tabula)
Sarunvalodā sauc	“Nonprofit”	Jebkurš no abiem	Bieži “not-for-profit”

Ievēro pēdējo rindu: ikdienas paraža aptuveni sakrīt ar dalījumu (c)(3) pret (c)(7). Tieši tāpēc šī paraža šķiet patiesa. Taču atskaitāmības noteikumam ir vienalga, kā kāds organizāciju sauc — tam ir svarīgi, vai saņēmējs ir kvalificēta organizācija saskaņā ar section 170(c), kas praksē visbiežāk nozīmē 501(c)(3) (Pub 526). “Nonprofit” uz veidlapas galvas nenozīmē atskaitāmību nodokļu laikā.

Kvalificējas arī neliels skaits ne-(c)(3) kategoriju — to vidū karaveterānu grupas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju sabiedrības (Pub 526) —, un atskaitāmība ir atkarīga arī no ziedotāja: lai pieprasītu labdarības atskaitījumu, parasti ir bijis jādetalizē atskaitījumi Schedule A veidlapā, lai gan, sākot ar 2026. taksācijas gadu, tie, kas atskaitījumus nedetalizē, drīkst atskaitīt līdz $1,000 ($2,000, iesniedzot kopīgi) skaidras naudas iemaksu noteiktām kvalificētām organizācijām (IRS Topic 506).

“Vai bezpeļņas organizācija drīkst gūt peļņu?” Jā — lūk, īstais noteikums

Abi termini maldina vienā un tajā pašā virzienā: tie liek domāt, ka organizācija nedrīkst gadu beigt ar vairāk naudas, nekā tā sāka. Tā drīkst, un veselīgas organizācijas tā arī dara. Galvenais ierobežojums ir tas, kurp aizplūst pārpalikums: saskaņā ar 501(c)(3) “nekāda daļa no neto ieņēmumiem” nedrīkst nākt par labu nevienam privātam akcionāram vai privātpersonai (26 U.S.C. §501(c)(3); IRS: atbrīvojuma prasības). Pārpalikumu iegulda atpakaļ misijā; to nesadala kā dividendes.

Saprātīgas algas par īstu darbu ir pieļaujamas — IRS mēraukla ir tas, kas parasti tiktu maksāts par līdzīgiem pakalpojumiem līdzīgos uzņēmumos līdzīgos apstākļos (IRS: atlīdzība) —, bet privāta bagātināšanās nav. Peļņa no uzņēmējdarbības, kas nav saistīta ar misiju, ir atsevišķs jautājums: tā var būt apliekama ar nodokli kā nesaistītās uzņēmējdarbības ienākums arī organizācijai, kas atbrīvota no nodokļiem (IRS: UBIT).

Tieši šis noteikums par “nekādu privātu labumu” arī ir iemesls, kāpēc labdarības statuss neder satura veidotājam, kurš naudu grasās paturēt — kas mūs noved pie tās grupas, kurai šis jautājums klusi ir vissvarīgākais.

Ja esi privātpersona: parasti tev nav jābūt nedz vienam, nedz otram

Daudzi cilvēki nonāk pie šī salīdzinājuma, mēģinot saprast, par kuru no abiem viņiem jākļūst, pirms viņi drīkst pieņemt atbalsta naudu. Ja tas esi tu, atbilde parasti ir: ne par vienu no abiem. ASV privātpersona parasti drīkst pieņemt brīvprātīgus ziedojumus un dzeramnaudu, vispār nedibinot nekādu organizāciju — bez 501(c)(3), bez reģistrācijas štatā, bez dibināšanas dokumentiem. Galvenie kompromisi: tu nedrīksti uzdoties par labdarības organizāciju, un tavi atbalstītāji nevar atskaitīt to, ko viņi dāvina (IRS Topic 506). Atkarībā no apstākļiem tas, ko tu saņem, var būt arī ar nodokli apliekams ienākums, kas tev jādeklarē — bruto ienākums aptver ienākumu “no jebkāda gūšanas avota” (26 U.S.C. §61), savukārt īstas dāvanas ir izslēgtas (26 U.S.C. §102(a)).

Un viena robeža, kas jārespektē: ja tu vāc līdzekļus labdarības mērķim, nevis sev, dažu štatu labdarības līdzekļu vākšanas noteikumi attiecas ne tikai uz organizācijām, bet arī uz privātpersonām (N.Y. Exec. Law §172; Cal. Gov. Code §12585) — tāpēc, pirms vāc līdzekļus kādam cēlonim, pārbaudi sava štata labdarības regulatoru.

Par privātpersonas ceļu esam uzrakstījuši pilnu, saprotamu ceļvedi — kas ir atļauts, nodokļu pamati un kā lūgt godīgi: Kā pieņemt ziedojumus tiešsaistē, nebūdams bezpeļņas organizācija.

Īstas 501(c)(3) organizācijas dibināšana sāk būt jēgpilna tad, ja taviem ziedotājiem vajadzīgi atskaitījumi, ja vēlies grantus vai institucionālu naudu, vai ja tu lielā mērogā īsteno patiesu pastāvīgu sabiedriskā labuma cēloni — godīgais kontrolsaraksts arī ir tajā ceļvedī.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai “not-for-profit” ir tas pats, kas “nonprofit”?

Lielākajā daļā situāciju jā — ASV likumdošana parasti neuzskata tos par divām atsevišķām juridiskām kategorijām, un dažādi štati vienam un tam pašam juridiskās personas veidam piekārto dažādus apzīmējumus: Ņujorkas likums ir Not-for-Profit Corporation Law, savukārt Ņūdžersijas — New Jersey Nonprofit Corporation Act. Ikdienas paraža (“nonprofit” = sabiedrības labums, “not-for-profit” = biedru labums) aptuveni sakrīt ar atšķirību starp 501(c)(3) labdarības organizācijām un 501(c)(7) klubiem, taču juridiskā būtība mīt no nodokļiem atbrīvotā statusā, nevis apzīmējumā.

Vai ziedojumi bezpeļņas organizācijai (“not-for-profit”) ir atskaitāmi no nodokļiem?

Tikai tad, ja organizācija ir kvalificēta organizācija saskaņā ar ASV nodokļu kodeksa section 170(c) — kas pārliecinošā vairumā gadījumu nozīmē 501(c)(3) statusu (skaties IRS Topic 506). Dāvanas biedru labuma klubiem (501(c)(7)) un lielākajai daļai sabiedriskās labklājības organizāciju (501(c)(4)) parasti nav atskaitāmas, lai kuru apzīmējumu tie lietotu (skaties Organization Reference Chart IRS Publication 557).

Vai bezpeļņas organizācija (“nonprofit” vai “not-for-profit”) drīkst gūt peļņu?

Jā — abas var gadu beigt ar pārpalikumu. 501(c)(3) organizācijai noteicošais noteikums ir tāds, ka nekāda daļa no neto ieņēmumiem nedrīkst nākt par labu privātam akcionāram vai privātpersonai (26 U.S.C. §501(c)(3)); štatu bezpeļņas organizāciju likumi uzliek savus ierobežojumus peļņas sadalei. Pārpalikums atgriežas mērķī, un saprātīga samaksa par īstu darbu ir atļauta. Peļņa no uzņēmējdarbības, kas nav saistīta ar misiju, joprojām var būt apliekama ar nodokli (skaties IRS skaidrojumu par nesaistītās uzņēmējdarbības ienākumu).

Vai man jādibina bezpeļņas organizācija (“nonprofit” vai “not-for-profit”), lai pieņemtu ziedojumus?

Parasti nē — ASV likumdošana neprasa privātpersonai dibināt organizāciju, lai saņemtu brīvprātīgas dāvanas. Vissvarīgākie ir divi kompromisi: tu nedrīksti uzdoties par labdarības organizāciju, un tavi atbalstītāji nevar atskaitīt to, ko viņi dāvina (IRS Topic 506). Atkarībā no apstākļiem tas, ko tu saņem, var būt ar nodokli apliekams ienākums — un līdzekļu vākšana kādam cēlonim, nevis sev, var iedarbināt štatu labdarības reģistrācijas noteikumus. Šī ir vispārīga informācija, nevis nodokļu konsultācija.

Vēl viens godīgs atgādinājums. Šis raksts ir ASV likumdošanā balstīta vispārīga informācija, nevis juridiska vai nodokļu konsultācija — definīcijas, statusi un noteikumi mainās, un citās valstīs šo vārdu krājumu sadala citādi. Pirms kaut ko dibini (vai apgalvo, ka esi kaut kas tāds), aprunājies ar kvalificētu speciālistu.

Avoti un papildu literatūra

Šie ir ASV avoti — IRS vadlīnijas, kā arī federālie un štatu likumi; ārpus ASV pārbaudi savas valsts vai reģiona labdarības regulatoru.

Tikai vispārīga informācija — nevis juridiska vai nodokļu konsultācija. Noteikumi katrā valstī atšķiras un mainās; pārbaudi un konsultējies ar speciālistu.